Pētījumi

                                                                      Lapa: 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |

 Pētījums "Rīgas iedzīvotāju drošumspēja un tās paaugstināšanas iniciatīvas"  

Gads: 2009

BISS sadarbībā Rīgas Pašvaldības policiju un Rīgas domes Sabiedriskās kārtības uzturēšanas fondu realizēja pētījumu "Rīgas iedzīvotāju drošumspēja un tās paaugstināšanas iniciatīvas". Pētījuma mērķis bija izstrādāt ieteikumus Rīgas pašvaldības policijai un citām tiesībsargājošām institūcijām, kā sekmēt Rīgas iedzīvotāju drošumspēju. Jēdziens "drošumspēja" nozīmē cilvēka spēju nenonākt nedrošā situācijā un nezaudēt drošības sajūtu, bet, ja tas noticis, atgūt drošības sajūtu. Pētījumā tika atklāta gan rīdzinieku individuālās stratēģijas, kādas tie izstrādā savai drošumspējai, gan arī, sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, izstrādātas jaunas darbības stratēģijas. Pētījuma atskaite (PDF)

  Iedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam  

Gads: 2008-2009

Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" 2008. gada 1. oktobrī ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu uzsāka projektu "Iedzīvotāju reģionālo tīklu veidošana zināšanu izplatībai un atvērtam dialogam". Projekts tika īstenots Eiropas Komisijas iniciatīvas Debate Europe ietvaros, lai veicinātu diskusijas sabiedrībā par Eiropas jautājumiem. Projekta mērķis bija reģionālo iedzīvotāju iniciatīvu veicināšana, zināšanu izplatīšana un atvērta dialoga veidošana starp iedzīvotājiem un visu līmeņu lēmumu pieņēmējiem Latvijas reģionālajās teritorijās, sekmējot efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas Savienības strūktūrfondu izmantošanu reģionu ilgtspējīgai attīstībai.

Sīkāka informācija par projekta norisi sadaļā Eiropa Latvijā

 Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums  

Gads: 2008

BISS sadarbībā ar Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūru ir veicis pētījumu par vispārizglītojošo skolu darbības kvalitātes vērtēšanas pieredzi pēdējos trīs gados (2005-2008), nosakot akreditācijas jomā valdošās pozitīvās tendences un risināmās problēmas. Pētījuma „Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums” ietvaros ir izpētīti politikas veidotāju, akreditācijas ekspertu, skolu administrāciju un pedagogu viedokļi par akreditācijas procesu un tā īstenošanā pielietoto metodiku, skolu darbības kvalitātes vērtētāju darbu, kā arī akreditāciju rezultātā izvirzīto rekomendāciju pielietojamību gan skolas darbības pilnveidošanas, gan valsts izglītības politikas veidošanas kontekstā.

Pētījuma atskaite (PDF)

 Teātru apmeklējumu noteicošie faktori un mērķauditorijas identificēšana

Gads: 2008

Pētījuma ietvaros veikta teātru darbību regulējošo Latvijas tiesību aktu un citu dokumentu analīze, kā arī Latvijas repertuāra teātru darbu raksturojošo statistikas datu analīze un to salīdzinājums ar citu Eiropas Savienības valstu teātra nozares rādītājiem. Dailes teātrī, Daugavpils teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, M.Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī Valmieras drāmas teātrī noritējusī apmeklētāju aptauja ļauj novērtēt dažādus teātra darba aspektus un to ietekmi uz motivāciju apmeklēt teātri, kā arī konstatēt, vai ir novērojamas kādas atšķirības repertuāra teātru skatītāju starpā.

Savukārt ekspertu interviju rezultāti ļauj veidot padziļinātu izpratni par teātra nozares organizāciju un iegūt teātru darba izvērtējumu. Balstoties uz ekspertu intervijās iegūto informāciju, pētījumā ir izveidota teātru apmeklētāju klasifikācija un izstrādāti ieteikumi tās paplašināšanai, kā arī caur piedāvājuma un pieprasījuma prizmu aplūkoti teātru repertuāru veidošanas principi, biļešu cenu un izplatīšanas politika, īstenotā sabiedrības informēšana. Apkopots arī ekspertu viedoklis par repertuāra teātru atmosfēru – telpu tehniskā stāvokļa un interjera, teātru kafejnīcu darba, apkalpojošā personāla darba un izrāžu programmiņas kvalitātes novērtējums, kā arī ieguvumu un zaudējumu kontekstā aplūkota trupas piesaiste konkrētai teātra ēkai.

Pētījuma atskaite (PDF)

  Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveides sociāli ekonomiskais pamatojums 

Gads: 2008

Pētījumā analizēta Cēsu, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu piemērotība daudzfunkcionālo centru izveidošanai. Analīzes ietvaros pilsētas salīdzinātas arī ar citām, alternatīvām vietām, kur iespējams būvēt daudzfunkcionālos centrus - Kuldīgu (alternatīva Liepājai un Ventspilij), Siguldu, Valmieru un Valku (alternatīva Cēsīm) un Jēkabpili, Madonu un Daugavpili (alternatīva Rēzeknei).

Pētījumā aplūkoti statistikas un Latvijas pilsētu attīstības rādītāji un plāni, kas palīdz raksturot analīzei izvēlēto pilsētu rīcībā esošos resursus reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru darbības atbalstam. Balstoties uz ekspertu interviju datiem, atspoguļoti kopīgie nacionālo un reģionālo daudzfunkcionālo centru izveidošanas ieguvumi un iespējamie riski, kā arī apsvērumi, kas būtu jāņem vērā gan valsts pārvaldes institūcijām, gan jebkuras pilsētas vadībai. Tāpat pētījumā sīkāk aplūkota arī katra pilsēta, kurā šobrīd ir plānots veidot daudzfunkcionālo centru, raksturojot tās individuālās priekšrocības un riskus.

Pētījuma atskaite (PDF)